Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi zivēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem(apskaties šeit – nedzirdēti ziemassvētku dzejoļi). Jaunā gada dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Ir valstis, kurās svinības tiek papildinātas ar karnevālu.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ
Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. “Laimīgu Jauno gadu!” ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Šāda veida tradīcija aizsākās Senajā Grieķijā, un, pie mums noturējusi savu popularitāti arī pēc Padomju režīma beigām, kad tā bija viena no TOP izklaidēm vecā gada vakarā.