Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu(skatīt te – tosti Jaunajā gadā). Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. {Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums. |Runā, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska.} Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas katru gadu tiek svinēts atšķirīgos datumos un var būt laika periodā no 21.janvāra līdz pat 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks – tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. Kad pulkstenis nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizējas Padomju Savienības laikos.